Kaula augmentācija: kas jāzina pirms operācijas?

Ja žokļa kaulā nepietiek kaula zoba implanta stabilai ieskrūvēšanai, pirms implantācijas vai kopā ar to var tikt veikta kaula augmentācija. Pacientiem bieži rodas jautājumi, kā notiek kaula augmentācija, cik ilgi dzīst operētā vieta un kādi simptomi var norādīt uz komplikāciju.

Kaula augmentācija ir ķirurģiska procedūra, kuras laikā tiek atjaunots trūkstošais žokļa kaula tilpums. Tam var tikt izmantots paša pacienta kauls, speciāli sagatavota cilvēka vai dzīvnieku izcelsmes viela, sintētisks kaula aizvietotājs vai vairāku materiālu kombinācija.

Pēc kaula augmentācijas operācijas neliela smelgme, pietūkums, spriedzes sajūta vai neliela asiņošana pirmajās dienās var būt parasta dzīšanas daļa. Tomēr pašsajūtai vajadzētu pakāpeniski uzlaboties. Pastiprinošas sāpes, strutošana, drudzis, palielinošs pietūkums vai atvērusies brūce var norādīt uz kaula augmentācijas komplikācijām.

Kad pirms zobu implantācijas var būt vajadzīga kaula augmentācija?

Zoba implantam nepieciešams pietiekama augstuma un platuma žokļa kauls. Ja kauls ir pārāk šaurs, pārāk zems vai tā forma neļauj implantam nodrošināt pareizu stabilitāti, ārsts var ieteikt augmentāciju.

Kaula daudzums var samazināties ilgi neatjaunota zaudēta zoba, periodonta slimību, infekcijas, traumas, iepriekšējo ķirurģisko procedūru vai individuālu anatomisku īpašību dēļ.

Pirms ārstniecības tiek veikta mutes apskate un radioloģiski izmeklējumi. Bieži nepieciešama trīsdimensiju datortomogrāfija, kas palīdz novērtēt kaula augstumu, platumu un attiecību ar nerviem, sinusu un citām anatomiskām struktūrām. Tikai pēc izmeklēšanas var izlemt, vai implantu var ieskrūvēt uzreiz, vai vispirms jāatjauno kaula tilpums.

Kādas kaula augmentācijas metodes var tikt izmantotas?

Kaula augmentācijas metode tiek izvēlēta atbilstoši defekta atrašanās vietai, izmēram un plānotai implantācijai.

Alveolas saglabāšana var tikt veikta uzreiz pēc zoba izraušanas. Atlikušajā vietā tiek ielikts kaula materiāls, lai saglabātu labvēlīgāku žokļa kontūru turpmākai implantācijai.

Žokļa ķeres augmentācija tiek izmantota, kad kauls ir pārāk šaurs vai pārāk zems. Atkarībā no situācijas var tikt palielināts tā platums, augstums vai abas dimensijas.

Sinusa dibena pacelšana tiek veikta aizmugurē augšējā žokļa apvidū, kad starp žokļa ķeri un sinusa dobumu nepietiek kaula implanta ieskrūvēšanai.

Neliela apjoma augmentācija dažkārt tiek veikta kopā ar implantāciju. Ja kaula trūkums lielāks, vispirms tiek augmentēts kauls, un implants tiek ieskrūvēts tikai, sadzīstot operētajai zonai.

Kā notiek kaula augmentācijas operācija?

Kaula augmentācija parasti tiek veikta ar vietējo anestēziju, tāpēc procedūras laikā pacientam nevajadzētu sajust asas sāpes. Var just spiedienu, kustību vai vibrāciju. Ja tiek sajustas sāpes, par to svarīgi uzreiz pastāstīt ārstam, lai anestēzija tiktu papildināta.

Vispirms tiek atvērtas smaganas un sasniegta vieta, kur trūkst kaula. Tā tiek sagatavota, un defekta zonā tiek ielikts izvēlētais kaula materiāls. Kaula aizvietotājs bieži darbojas kā pamats, kurā dzīšanas laikā pakāpeniski ieaug jauns pacienta kauls.

Augmentētā vieta var tikt pārklāta ar speciālu membrānu. Tā nodala kaula reģenerācijas zonu no ātrāk augošiem mīkstiem audiem un palīdz saglabāt kaula materiālam vajadzīgo telpu. Ja nepieciešams, transplantāts vai membrāna tiek stabilizēti, un operācijas vieta tiek sašūta.

Procedūras sarežģītība atkarīga no kaula defekta lieluma. Neliela apjoma augmentācija parasti ir vienkāršāka nekā liela horizontāla vai vertikāla defekta atjaunošana.

Izmantojot paša pacienta kaulu, var būt vajadzīga papildu vieta tā ņemšanai. Cita izcelsmes kaula aizvietotāji ļauj samazināt papildu ķirurģiskās vietas nepieciešamību. Piemērotāko materiālu ārsts izvēlas individuāli.

Kāda pašsajūta pēc kaula augmentācijas operācijas ir normāla?

Pēc kaula augmentācijas operācijas audiem nepieciešams laiks, lai sadzīstu. Pirmajās dienās operētā vieta var smeldzēt, būt jutīga vai spriegta. Arī var parādīties pietūkums, neliels asinsizplūdums, grūtāka mutes atvēršana vai diskomforts košļājot.

Pirmajās stundās iespējama neliela asiņošana vai asins piemaisījums siekalās. Pietūkums neobligāti ir vislielākais uzreiz, taču vēlāk tam vajadzētu sākt samazināties.

Vissvarīgākā normālas dzīšanas gaitas pazīme — pakāpeniska pašsajūtas uzlabošanās. Sāpēm vajadzētu vājināties, pietūkumam mazināties, un brūces malām — palikt aizvērtām.

Mīksto audu dzīšana un augmentētā kaula integrācija nav viens un tas pats. Smaganas var nomierināties dažās nedēļās, taču jauna kaula veidošanās un kaula materiāla integrācija ilgst vairākus mēnešus. Tāpēc pat vairs nesajūtot sāpes nevar izlemt, ka zona jau ir gatava implantācijai.

Kad var ieskrūvēt implantu, ārsts nosaka pēc klīniskās apskates un, ja nepieciešams, radioloģiskiem izmeklējumiem.

Kā kopt operēto vietu?

Pēc procedūras svarīgākais ir ievērot ārsta ieteikumus. Visbiežāk ieteicams:

• pirmajā diennaktī intensīvi neskalot muti un nespļaut;
• nepieskarties brūcei ar pirkstiem, mēli vai citiem priekšmetiem;
• izvēlēties mīkstu, ne karstu ēdienu;
• košļāt ar otru mutes pusi;
• izvairīties no intensīvas fiziskās slodzes;
• nesmēķēt un nelietot alkoholu;
• nozīmētās zāles lietot tieši, kā norādīts;
• nekavēt kontroles vizītes.

Zobi jātīra regulāri, taču operētā vieta pirmajās dienās jāsargā no tiešas kairināšanas. Ja nozīmēts speciāls skalošanas šķidrums vai cita ierīce, tā jālieto saskaņā ar ārsta norādījumiem.

Kādas ir biežākās kaula augmentācijas komplikācijas?

Kaula augmentācijas komplikācijas nav parasta dzīšanas daļa, taču tās var rasties pēc jebkuras ķirurģiskās procedūras. Risks atkarīgs no defekta lieluma, izvēlētās metodes, mīksto audu stāvokļa, mutes higiēnas, vispārējās veselības un pēcoperācijas ieteikumu ievērošanas.

Viena no iespējamām komplikācijām — infekcija. Tā var izpausties ar pastiprinošām sāpēm, palielinošu pietūkumu, apsārtumu, strutošanu, sliktu smaku, nepatīkamu garšu mutē vai drudzi. Infekcija var traucēt brūces dzīšanai un augmentētā materiāla integrācijai.

Cita svarīga komplikācija — brūces malu atvēršanās un membrānas vai kaula materiāla atsegšana. Membrānas ekspozīcija var radīt apstākļus baktērijām nokļūt operētajā zonā un samazināt sasniegto kaula pieaugumu.

Reizēm caur atvērušos brūci var izdalīties atsevišķas kaula materiāla daļiņas. Tas neobligāti nozīmē, ka visa procedūra bija neveiksmīga, taču par šādu situāciju jāziņo ārstam. Brūci nedrīkst spiest, kasīt vai patstāvīgi noņemt redzamas vielas.

Iespējamas arī citas problēmas:

• ieilgusi vai spēcīga asiņošana;
• stipras, neatslābstošas sāpes;
• hematoma;
• īslaicīgi vai ilgstoši jušanas izmaiņas;
• daļējs kaula materiāla zaudējums;
• mazāks nekā plānots kaula pieaugums;
• nepieciešamība koriģēt vai atkārtot procedūru.

Komplikācija ne vienmēr nozīmē, ka visa ārstniecība neizdevās. Agrīni pamanot problēmu, ārsts var izvēlēties piemērotu aprūpi un koriģēt tālāko ārstniecības plānu.

Komplikāciju risku var palielināt smēķēšana, nepietiekama mutes higiēna, nekontrolētas dzīšanu ietekmējošas slimības, operētās vietas traumēšana, pārāk agrīna mehāniska slodze un kontroles vizīšu nokavēšana.

Kad pēc kaula augmentācijas jāvēršas pie ārsta?

Neliela smelgme vai pietūkums pirmajās dienās var būt normāls, ja pašsajūta pakāpeniski uzlabojas. Ja simptomi pastiprinās vai parādās jaunas pazīmes, jāsazinās ar operējošo ārstu.

Nevilcinieties vērsties, ja:

• sāpes kļūst stipras, pulsējošas vai palielinās;
• pietūkums pēc dažām dienām nesamazinās vai izplatās;
• parādās struti, slikta smaka vai nepatīkama garša;
• paceļas temperatūra vai pasliktinās vispārējā pašsajūta;
• asiņošana neapstājas;
• atveras brūces malas;
• redzama membrāna vai izdalās vairāk kaula materiāla;
• parādās vai pastiprinās jušanas trūkums.

Ja pietūkums strauji palielinās, apgrūtinās rīšana vai elpošana, nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Patstāvīgi lietot antibiotikas, atvērt brūci vai mēģināt noņemt membrānu nedrīkst.

Biežāk uzdotie jautājumi